Muižas vēsture

Turkalnes muiža izveidojās 1604. gadā, kad Sprēstiņu muižas īpašniece Doroteja Klingšporna (Klingsporn) daļu savas muižas - divus arklus zemes - iznomāja sekretāra Kristofa Gaunersdorfa (Gaunersdorf) atraitnei Annai Gaunersdorfai, dzim. Bergei (Berge). Pilnībā 3250 poļu guldeņu lielo nomas naudu 1618. gadā samaksāja un pilnas nomas tiesības ieguva gan tikai atraitnes dēls Ernsts Klingšporns. Pēc desmit gadiem viņš nomas tiesības nodeva savam znotam - zemes tiesnesim Ernstam fon Megdenam (Megden), viņš savukārt 1636. gadā tās par 1250 dālderiem pārdeva Gohardam Makvartam (Maquardt). Pēdējā nomnieka mantinieki 1661. gadā Turkalnes muižas nomas tiesības par 1500 dālderiem pārdeva Kasparam Vilkenam (Wilcken).
Pēc Ziemeļu kar, 1716. gadā īpašums bija nonācis izsolē, to nopirka Rīgas Lielās ģildes vecākais Johans Elverss (Elvers), tomēr visai drīz - jau 1724. gadā viņš to pārdeva Mihaelam fon Kesleram (Keßler). 1749. gadā īpašumu par 8000 dālderu pārdeva tirgotājam Samuelam Fellmanim (Fellmann), kura mantinieki Turkalni pārdeva iepriekšējā īpašnieka mantiniekam - Bruģu tiesas komisāram Mihaelam fon Kesleram. No viņa 1793. gadā īpašumu, samaksājot 13 000 dālderu, ieguva sievas brālis Andreass Vilhelms fon Henningss (Hennings).
Līdzīgi kā pastāvēšanas sākumos, turpinājās muižas iznomāšana: pēc vīra nāves atraitne Marija Vilhelmīne fon Henningsa, dzim. fon Kesslere 1801. gada 7. oktobrī noslēdza nomas līgumu uz deviņdesmit gadiem ar tirgotāju Heinrihu Kristianu Augustu Nissenu (Nissen), viņš savukārt 1810. gadā īpašumu iznomāja tālāk Hermanim Dīdriham Baumanim (Baumann). Pēc pēdējā nāves, 1840. gadā par Turkalnes nomnieku kļuva Joahims Baumans, bet viņa dēla atraitne Emīlija Baumane, dzim. Junghansa (Junghans) un meita Anna fon Cahrisone (Zachrisson) 1887. gada 8. maijā saimniecību pārdeva Rīgas pilsētai.

Avots: Tīnūžu, Sprēsliņu un Turkalnes muiža. Pārsla Pētersone

 

©2018 by Turkalnes Muižas Klēts | Alus un vīna degustāciju darbnīca. Proudly created with Wix.com